470 tūkstošus vērtais Latvijas nācijas pastāvēšanas pamats. Latvijas Grāmatnieku ģildes komentārs

Jau vairākās nedēļas sabiedrība var iepazīties ar Zatlera Reformu partijas vēlēšanu programmu. Viens no tajā paredzētajiem ekonomisko reformu uzdevumiem ir atcelt samazinātās pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmi grāmatām, liekot lasītājam par katru grāmatas pirkumu valsts budžetam piemaksāt papildus 10%. Laikā, kad Latvijas grāmatniecība sāk tikai attapties no trieciena, ko radīja analoģisks lēmums 2009. gadā, un atgūties no grūtās politiskās cīņas, atkarojot PVN likmes samazinājumu, šāds ierosinājums ir augstākais ļaunums, ko politiķis var nodarīt cilvēkam, tautai, nācijai un valstij. Mēs neesam tik bagāti, lai ziedotu mūsu grāmatniecības lieso atlikumu!

Zatlera Reformu partijas pārstāvji: premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs, finanšu ministra kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis un deputāta kandidāts Pāvils Jurjāns šonedēļ (22. augustā) tikās ar Latvijas Grāmatnieku ģildi, lai paustu savu skatījumu par PVN samazinātās likmes atcelšanu grāmatām. Tikšanās laikā Zatlera Reformu partija skaidroja, ka politiskā spēka virsmērķis Latvijas ekonomikas sfērā ir ēnu ekonomikas izskaušana. Lai to sasniegtu Zatlera Reformu partija ierosina samazināt “darbaspēka nodokli”, bet šāda lēmuma radīto budžeta iztrūkumu kompensēt no papildus ienākumiem, kas rastos, vienādojot PVN likmi. Tūlīt gan apzinoties kādas nepatikšanas vēlēšanās ar šādu soli var radīt lasošā nācijas daļa, Zatlera Reformu partija nozarei piesola vēl neviena nenopelnītus LVL 470 000 gadā.

Ir labi apzināties, ka Zatlera Reformu partija pilnīgi pievienojas “kultūras profesionāļu viedoklim, ka grāmatniecības nozare, kas nodrošina sabiedrību ar kvalitatīvu saturu latviešu valodā, ir nācijas pastāvēšanas pamats.” Bet ir nožēlojami apzināties, ka politiķi šo nācijas pamatu novērtē LVL 470 000 apmērā! Vai politiķi patiešām domā, ka ar šo naudas summu ir pietiekams, lai nodrošinātu grāmatniecības pastāvēšanu Latvijā? Vai politiķi patiešām domā, ka ar šo naudas summu var kompensēt to kultūras un, jā, arī ekonomisko, kaitējumu, ko radīs aizvērtās bibliotēkas, izdevniecības, grāmatu tirdzniecības uzņēmumi, no darba atlaistie redaktori, korektori, maketētāji, mākslinieki, pārdevēji, autori un vēl, un vēl? Vai varbūt šī ir naudas summa, ar kuru politiķi priekšvēlēšanu gaisotnē vēlas uzpirkt grāmatniecību un piemuļķot uz vēlēšanu iecirkņiem ejošos lasītājus?

Latvijas Grāmatnieku ģilde būtu lepna par Latvijas politiķu politiku, ja nozarei tiktu piešķirta nauda tās attīstības sekmēšanai. Tomēr Latvijas Grāmatnieku ģilde apzinās, ka laikos, kad nauda trūkst skolotājiem un mediķiem, nauda trūkst policistiem un ugunsdzēsējiem, nauda trūkst pensionāriem un studentiem, solījums dot naudu grāmatniecībai ir dzīres mēra laikā. Vai varbūt politisks apmāns?! Latvijas Grāmatnieku ģilde nelūdz politiķiem naudu Latvijas grāmatniecībai. Latvijas Grāmatnieku ģilde nevēlas atņemt naudu tiem, kam tā ir nepieciešama dzīvībai, veselībai un drošībai.  Tas, ko Latvijas Grāmatnieku ģilde lūdz, ir nelikt šķēršļus grāmatu pieejamībai. Neapgrūtināt jau tā apgrūtināto tautu ar pienākumu piemaksāt varai par iespēju lasīt grāmatu!

Eiropā ir divi galvenie veidi kā sniegt atbalstu grāmatniecībai: nodokļu politika un subsīdijas. Ne katra valsts ir tik bagāta, lai piešķirtu subsīdijas grāmatniecībai, bet vismaz 26 Eiropas valstis realizē samazinātās PVN likmes politiku. Tas acīmredzami ir vislabākais un valstij un sabiedrībai vismazāk sāpīgākais nozares atbalsta veids. Par to arī iestājas Latvijas Grāmatnieku ģilde. PRET to ir Zatlera Reformu partija, un līdz ar to šajā jautājumā Latvijas Grāmatnieku ģildei un Zatlera Reformu partijai nevar būt vienprātība, un šajā jautājumā Latvijas Grāmatnieku ģilde nepauž Zatlera Reformu partijai savu „gandarījumu”.

Latvijas Grāmatnieku ģilde ir vienmēr gatava diskutēt par nozarei būtiskiem jautājumiem, bet uzskata, ka diskusijas rezultāts, pretēji tam, kā to interpretē Zatlera Reformu partija, nevar būt gandarījums par diskusiju. Diskusijas rezultāts ir vienošanās vai nevienošanās par noteiktiem jautājumiem. Ja šāda vienošanās nav bijusi (un PVN jautājumā Latvijas Grāmatnieku ģildei un Zatlera Reformu partijai tāda nav bijusi), tad no godīga un taisnīga politiķa to pienācīgi būtu arī norādīt sabiedrībai. Pretējā gadījumā vēlētājs jūtas piemānīts, vēlētājs jūtas izmantots, apjaušot kārtējo ticības zaudējumu Latvijas politikai un politiķiem. Un tad jau arī ideja par nācijas pastāvēšanas pamata izglābšanu ar LVL 470 000, lai cik neveikla tā būtu, ir tikai gaisīgs solījums! Jo kā gan var nesolīt!

Juris Balodis

Latvijas Grāmatnieku ģildes izpilddirektors


Comments are closed.